Helovīns

Kā nenoticēt gan šīm blēņām,
Ko sveša mode diktēt sāk?
Ja oktobrim uz svaigām pēdām
Nu visi mošķi virsū nāk.

Jau priekšnamā čīkst dēļu grīda,
Gar logu melnas ēnas skrien...
Un vannas istabā kāds mīdās,
Aiz ledusskapja kaut kas lien.

Es dzirdu – noklunkšķinam malku,
Un kāda smaga elpa sēc.
Tur nešķīsteņi rīko talku,
Lai mūs no mājas ārā mēzt.

Aiz loga sētā nosarmotā
Kāds nozib, nosvilpj draiskojot.
Tur raganas nu jāj uz slotas,
Mums burvju dziru gādājot.
.
Nu nav te Brodvejs, Pikadilli.
Ko meklējat te visi, nu?
Tā gribas sadot šiem pa ķirbi,
Kas apsēduši Latviju!

Ak, jā par ķirbi, kā tur bija?
Man svece iekšā jāieliek?
Uz pieliekamo! Parodija,
Ir ķirbis iepuvis...mazliet.

Kā nu lai nešķīsteņus baidu?
Kā vienmēr nepaveicas man...
Nav ķirbja... Nu pie joda, smaidu –
Tik ražu jāprot glabāt gan.

Lai gaiņāt niknumu un bailes -
Tad pārssimt gramus labāk liet.
Lai tumsā mošķu acis gailē –
Es mierīgs varu gulēt iet!

(Naktī no 31. oktobra uz 1. novembri.)