spogulis

autors: simpatiska [dzejoļi]

Te uz sienas, man vienam, ir tik ļoti vientuļi, skumji un bēdīgi.
Jo visi jūs man lādējāt, it kā es būtu vainojams pie jūsu izskata?
Kā es dažreiz gribētu jums parādīt to neredz citi,
To ko iekšēji es spēju saredzēt.
Bet jūs dusmīgi uz manīs skatāties,
Es nav vainīgs, ka seju jūsu rādu, nevis to kas iekšēji jums ir!
Man sāp, ka nosodāt sevi, cik neglīti esat,
Bet patiesība jūs daiļums ir iekša,
Bet es nespēju to parādīt un tādēļ man sāp!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-10-31 08:09
Es nezinu, kāda ir mana iekša, bet ārēji sev liekos tīri smuks, un mans spogulis nav apspļaudīts. :)))
sekspiirs_5	2009-10-31 11:49
Tas ir šlesera spogulis, kas runāt sācis.:))
Virgin	2009-10-31 11:54
Latviešu valodas stundas ir nobastotas:))
piparmeetra5	2009-10-31 12:59
Kurzemnieki saka- "es nav..":)))) Doma forša! Varētu būt koncentrētāks.. Drusku izskatās pēc pastāsta. Par spoguli patiesi patika- laba ideja!
klusaisMiileetaajs	2009-10-31 14:27
Vidzemnieki gar jūras līci arī runā "es nav...". :))
Bils	2009-10-31 19:36
pilnīgs pižiks.
tavssargs	2009-10-31 21:15
Mušu daļā arī bija viens tāds no Uzbekijas, kas visu laiku spogulējās. īsi pirms dembeļa bija tik stipri tuvu pielīdis spogulim, ka stikls saplīsa un sagrieza viņam degunu. Tā arī beigās visām šuvēm aizbrauca uz saulaino Taškentu.
assortina	2009-10-31 21:47
Ļoti laba doma! Interesants!
lauvene4	2009-11-01 01:57
spogulis mācās tāmnieku dialektu?:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!