Šķiršanās un satikšanās.
Šodien desmit gadi jau
Reizi pēdējo, kad: čau!
Teicu Tev uz atvadām,
Izrādījās - pēdējām.
Tagad tikai rudens ziedi,
Tagad tikai sapņos dziedi
Man pie gultas, māmulīt,
Neko nevar padarīt...
| Viedokļi par dzejoli |
| lauvene4 |
2009-10-28 02:49 |
| Galvenais, ka ir labas, mīļas atmiņas.:) |
| blackeyedpea |
2009-10-28 03:35 |
Neko nevar padarīt, -
Kapos lietus atkal līst..
Skalo projām asaras,
Neaizskalo
atmiņas... :(
|
| sprigace |
2009-10-28 05:42 |
| Cilvēki, kurus mēs mīlējām, vienmēr ir ar mums, jo tie dzīvo atmiņās. |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-28 06:54 |
| Mana mammī gan vēl arī dzīvē dzied. :) |
| Plaanpraatinjsh |
2009-10-28 07:33 |
| Skumji. |
| Bils |
2009-10-28 09:29 |
| baltā māmulīte... |
| mazlacitis |
2009-10-28 11:05 |
| būtiski ir tas , ka tev ir atmiņas :) |
| Naktsvijole_es |
2009-10-28 11:32 |
| ...*... |
| Virgin |
2009-10-28 14:10 |
| Skaisti,ka dzirdi kā viņa dziedāja.:) |
| straume22 |
2009-10-28 14:36 |
Manas māmuļas nav jau trīsdesmit sešus gadus,
otrajā oktobra dienā teicu tai pēdējos
atvadu vārdus... |
| Virgin |
2009-10-28 16:21 |
| Man bija tikai 12 gadu,kad paliku bez viņas:(( |
| piparmeetra5 |
2009-10-28 16:45 |
| Gaišas skumjas... |
| assortina |
2009-10-28 17:45 |
| Ļoti skaists veltījums! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!