Piedod

Piedod, par naktīm aukstām,
Piedod, par rozēm lauztām,
Piedod, par vārdiem skaļiem,
Piedod, par skaudiem zaļiem.

Nevēlos, ka asaras Tev birst,
Atsakos pieņemt, ka mīla šī mirst.
Bet es tik cilvēks, ko man darīt?
Piedod sev un Tev jau rīt?

Piedod, ka nespēju Tev roku lūgt,
Piedod, ka nevaru Tev blakus būt,
Piedod, ka nespēju Tev mieru sniegt.
Piedod, ka nevaru Tev sāpes liegt,

Es vēlos „Piedod lūdzu!” pateikt Tev,
Un mieru atrast arī sev,
Jo nevaru es dzīvot rāmi,
Kamēr dzīvo sāpēm pāri.

Piedod, man par visu slikto,
Piedod, arī sev par to,
Ka nesapratāmies mēs viens ar otru,
Un nesniedzām tad palīdzīgu roku.