Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Krīzes spailēs
„Aizveries!” niknumā atcirta Laiks,
„Stājies nu koprindas galā! Laikmets ir nežēlīgs, agresīvs, baiss, Stiprie un rūdītie izdzīvo salā!” Stāvu un gaidu, tik nezinu – ko, Prasu man iesvērt sapņos „gram` simtu”. „Sapņi ir deficīts, tos nepārdod!” Ieņirdzot, atsaka pārdevējs pikti. Rinda ir gara, un daudzas ir vēlmes, Galvenais – paspēt, līdz bodi slēdz ciet. Tā nu mēs stāvam un spēlējam spēles, - Citam krīt loze, bet cits – bešā iet... Krīze - kā „kuce”, kā lamuvārds ļauns, Izposta ilgas un pavairo bailes, - Veikalnieks bargais – mūsdienu Laiks - Sažņaudzis cilvēkus apstākļu spailēs... (22.10.2009.) © blackeyedpea,2009
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|