Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rudens

Klusi, klusi rudens lapas krīt
Klusi, klusi mani soļi nekuriene aizejot.
Klusi, klusi sirds puksti man krūtīs sit
Un pa tādu klusumu es dzīvoju

Slapji, slapji lietus ārā līst
Slapji, slapji lapas zemē krīt,
Slapjas, slapjas asaras man no vaiga birst
Un pa tādu slapjumu es dzīvoju
Skaļa, skaļa bāls mana rudenī
Skaļa, skaļa vēja dziesma rudenī
Skaļa, skaļa blāzma šajā rudenī
Un pa tādu skaļumu es dzīvoju.
Viedokļi par dzejoli
 piparmeetra5  2009-10-22 12:02 
Iztēlojos, kā autore šo dzejoli sacerējusi, pa parku staigājot...
 sonecka  2009-10-22 13:15 
pagriez klusāk, piedod:)
 assortina  2009-10-22 18:02 
Interesants! Noskaņa ir!!
 Virgin  2009-10-22 18:10 
Trakumi!Nāc ārā no klusuma un slapjuma:)
 klusaisMiileetaajs  2009-10-22 19:12 
Vienreizēja noskaņa, jā! :)
 Plaanpraatinjsh  2009-10-22 21:05 
Pareizi dari,pat klM lišķīgi saausījās.
 lauvene4  2009-10-22 22:47 
Esi visā iekšā, tā jau ir labi:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?