Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Rudens elēģija
Caur aukstu gaisu, caur rēnu miglu
Stāvs tumšs un uzkumpis brien. Caur čabošām lapām, caur lūzušu zāli Tam pakaļ sīks krančelis palēkšiem skrien. Milzt pamalē mākoņi, briest ledaini lieti Vējš rudeņa asaras pasaulē sviež. Zūd sebesīm zilgme, dreb pelēkās krāsas, Kad vasara zemei savu muguru griež. Ar spārniem tik smagiem, ar elpu tik grūtu Dzērves un gulbji mākoņos kliedz. Es noliecos lejup, lai paceltu lapas: Ko mirstošie koki kā sveces man sniedz. Vai tiešām jau rudens, vai lavīsies ziema, Kad cerības siltās par akmeņiem stingst. Nav krāsu, nav gaismas, vien bezgala skumjas, Kur sapņi ledainā atvarā grimst.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|