Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Liec man mieru! Tu liedz man mieru!
Ko paspēt spēju,
To aizmirst aizmirsu. Par vēlu jau, To saules lēktu nav. Čīkstēt, īdēt, kliegt, Kā mazai meitenītei spiegt. Par laimi pašai ir savs mūrītis, Paradīzes dārza stūrītis. Tur mēnesgaismas putekļos, Zilpelēkos baiļu zirnekļos, Celms guļ sauss, Nevienas dzirdošas auss. Tur akmens, melns un skumjš Un apkārt..visapkārt tumšs. Tur mierīgāk ir patverties, No ķērcošām vārnām noslēpties, Jo mājās veļu laikā, Viņu nepiepildītie sapņi staigā. Un piedeguši pīrāgi valda, Vien drupačas uz galda. Kādēļ arvien vēl smaidu Un šķiet, es viņu gaidu. Katru baltu nakti ievēlos, Kaut iegūt nemaz nevēlos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|