Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Tu esi prom

autors: TwiGirl [dzejoļi]

Es stāvēju neko nesaprotot
Un gribēju kliegt
Bet nespēju
Es jutos tik vientuļa
Ka nejutu salto vēju
Man asaras ritēja strauji
Un es negribēju
Es negribēju būt tāda
Salta un nelokāma
Mana sirds atradās
Pasaules malā
Kur satiekas diena un nakts
Kur vēji dzied rīta dziesmu
Kur esi tu
Kur mana sirds jūtās kā mājās

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2009-10-18 19:01
Hm.Priekš 14 gadiem pat ļoti labs...
vanadziene	2009-10-18 21:46
Sirds ir muļķe-ne to pieradināt, ne pārveidot...:(
kwazimorda	2009-10-18 22:29
Vanadzien,...apklusināt ta var...:))
vanadziene	2009-10-18 23:13
kwazimorda, tu ko iesaki, piedzerties, lai tai sirdij pofig un nafig...?:))Varbūt novākt grasies???:(
Plaanpraatinjsh	2009-10-19 14:33
Tai jābūt trakai sajūtai,ja ķermeņa daļas atrodas dažādās pasaules malās.
klusaisMiileetaajs	2009-10-20 11:55
Ja labi mācīsies, tad visu sapratīsi. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!