Naktī raudāja vējš...

autors: bariss [dzejoļi]

Kad naktī sāk raudāt vējš,
Tad bailēs stikli trīc.
Varbūt tas esmu es,
Kādu citi nepazīst?

Vien istaba izgaisusi,
Un miklā zeme kūp.
Pie peļķēm, izslāpuši
Laternu atspulgi klūp.

Tur apreibusi migla
Mākoņus dzīrēs sauc,
Bet manus sapņus, ilgas
Kāds rudens lapās jauc...

Būs laikam lietus lijis,
Tam naktīs miera nav.
Ja nebūtu vien bijis
Uz loga - atspulgs tavs.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Virgin	2009-10-18 00:01
Jā,bariss,šonakt atkal lietus līst, Bet mūsu mūžs ir tik īss.
vanadziene	2009-10-18 01:18
Lietus un vējš, rudens un ilgas pēc tuvības-viss mijas, sajaucas un saplūst vienā burvīgā dzejolī...:)
dadzisgan	2009-10-18 06:28
patīk rindas..
wip4	2009-10-18 14:59
...mirst lēnām tās naktis un mazliet tādas kā asaras pil... Jauks, patīk rudens mierīgās skumjas.:)
assortina	2009-10-18 15:44
Labi pateikts!
Plaanpraatinjsh	2009-10-19 14:45
No kroga mājup jau daudz kas atgadās pa ceļam.
klusaisMiileetaajs	2009-10-20 11:58
Brilles vējā sāka drebēt, ko? :))
mazaa_burve	2009-10-20 12:58
Priekšpēdējais pants nu ļoti jauks... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!