Nobučo man blusas! :)

„Ai, mammīt, nobučo man blusas!”
Bērns naivā paļāvībā sauc.
Bet māte, valdot smieklus klusus,
Tik neizpratnē pieri rauc.
„Man kaut kas sāp, un niez, un sūrst!”
„Te, te,” viņš rāda, „tur, kur plauksta!”
„Bet, bērniņ, neesi tak suns,
Kam mošķi kož un spalvu rausta!”
Bērns neklausās un tikai kliedz:
„Mamm, mīļo, sabučo man roku!”
Viņš tic, ka mātes skūpsts tam sniedz
To glābiņu pret visām mokām!
Nē, protams, stāsts šis nav par blusām,
Un pat ne odu kodumiem, -
Par uzticību - trausli mulso,
Ko varam mācīties no bērniņiem... :)

(15.10.2009.)

© blackeyedpea, 2009