Pie kapa

autors: lauvene4 [dzejoļi]

Pie bijušo mirkļu kapa
Raudātājs stāv.
Kaut mirklim platība knapa,
Vai tamdēļ blāv?
Tas izpletis atmiņās acis,
Pilnas ar asarām,
Neviens nav bijušo racis
Zem velēnām.
Vien pāri palēnām smiltis
Pūš garāmskrejošais vējš,
Zem graudiņiem mirkļu ciltis
Par augšāmcelšanos lēš,
Un kamēr smilšu grauds acīs
Asaras rieš,
Lai ko citi domā vai sacīs,
Raudātājs cieš.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
justiinel	2009-10-15 07:09
;( ļoti skaists dzejolis, taču, ja tā jau bēdīga noskaņa, tad var apraudāties...
Plaanpraatinjsh	2009-10-15 07:34
Raudāšana aizkavē dvēseli doties tālāk,tāpēc senlatvieši bēres neuztvēra kā traģēdiju,bet normālu pasākumu - ēda,dziedāja,priecājās trīs dienas un naktis.
mazlacitis	2009-10-15 08:36
Arī meksikāņi aizgājējus pavada ar prieku :)
sarma7	2009-10-15 09:15
Skumjš, bet gan jau nāks citi skaisti mirkļi...
Virgin	2009-10-15 09:35
Izskalo to smilšu graudu no acs.
klusaisMiileetaajs	2009-10-15 10:33
Ko nu tu, PLP, muldi! :(
sekspiirs_5	2009-10-15 11:28
Man patīk, ka Tev ir izveidojies savs, ar citiem nesajaucamais stils. Labs darbs.:))
sekspiirs_5	2009-10-15 11:33
Es kaut kur lasīju, ka tālās zemēs esot cilts, kas nomirušo tuvinieku novieto uz mājiņas vējtvera (apmēram tā) jumtiņa, līdz sakrāj naudu bēru svinībām. Tas varot ilgt pat vairākus gadus, un tad glabā. Iedomājos, kā tas izskatītos pie mums. :))
ofni	2009-10-15 12:20
Skumji, ka var pārprast. Tu raudi dēļ žēluma, vai dēļ smilšgrauda kairinājuma? Kaut gan tas nav būtiski - galvenais, ka raudi.
hefny	2009-10-15 14:05
Uh, nu gan kapračiem darbs.Un apstāvētājiem arī.Skumjš.
kwazimorda	2009-10-15 18:09
Es ar cietos,cietos,bet cik ta nu var-beidzot būs vien jāiet...:))
Naktsvijole_es	2009-10-15 18:32
bijušo mirkļu kapa...labi teikts..:))
assortina	2009-10-15 20:54
Skaisti!
piparmeetra5	2009-10-16 23:29
Ak, nespēju es tikai ciest, Man dzeju vajag tā kā ēst! ;)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!