Viss ir līdzsvarots

autors: Boddah [dzejoļi]

Es paskatos debesīs un redzu zemes atspulgu tajās.
Es paskatos uz elli un redzu mokas
liesmās izlietajās.
Man svarīgi būt šiem diviem stāviem pa vidu,
Jo tas ir vienīgais, ko uz šīs pasaules vēl
patiesi gribu.

Man šobrīd nav nedz ellīgi karsti,
nedz dievišķi labi.
Tik vien kā naids un prieks uz dzīvību un nāvi cīnās abi.
Var jau būt, ka šie tikai tukši vārdi un
banālas domas,
Taču zinu es vienu - nav dzīvēs mūsu bez šīs cīņas
svarīgākas lomas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-10-15 07:22
Kurā virzienā skatoties var redzēt elli? Es arī gribu.
Virgin	2009-10-15 09:28
Esi gan labāk tiem stāviem pa vidu:)
klusaisMiileetaajs	2009-10-15 10:40
Atzīšos godīgi, ka labāk nenovēršoties stundu pēc kārtas skatos uz vāveri nekā sekundes mirkli uz elli. :)
ofni	2009-10-15 12:09
Bāc, grūti tā dzīvi redzēt, kad abas acis skatās katra uz savu pusi - viena uz augšu, otra uz leju. Tā tu dzīvi nodzīvosi , to neredzējis. Visi vēl uzskatīs, ka tev ar skatienu nav viss kārtībā, mēs ta zinam un jūtam, ka ir. Augša vai apakša būs vieta, kur tu nonāksi pēc Mākslinieka vērtējuma. Ja ej šādi pa šo dzīvi, ko pats neredzi, Mākslinieks palaidīs Tevi pa otru apli!!! p.s. var būt nepalaidīs.
lilija12	2009-10-15 20:07
Nu ļoti patika K]M komentārs!Man ļoti patīk ezīši-par skatīšanās objektu izvēlētos to!
Boddah	2009-10-15 23:24
nē nu kas katram tuvāks. :D
sonecka	2009-10-22 13:58
boddah, kā īstens latvietis nevari bez cīņām un ciešanām?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!