Emīlam Dārziņam.

autors: sekspiirs_5 [dzejoļi]

Sliedēs kā nošu līnijās
Mēness starus stīgo,
Latvijas zilajos kalnos
Valsis bez vārdiem līgo.
Nāc, ak, nāc...

Sliedēs kā nošu līnijās
Prožektors iemirdzas naktī,
Svilpe modina gājēju
Kas dzīvi dzied pēdējā taktī.
Nāc, ak, nāc...

Sliedēs kā nošu līnijās
Zelta dzirksteles šķiļas,
Ielido lauztajās priedēs
Dvēs`le pēc neziņas dziļas.
Nāc, ak, nāc...

Sliedes kā nošu līnijas
Sapņu tālumā traucas,
Mirdzi kā zvaigzne - aicina,
Ar brīnišķo valsi jaucas.
Nāc, ak nāc,
Mirdzi kā zvaigzne, bet nāc!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-10-15 07:18
Nu,ja.Patiesība tā arī aizgāja reizē ar viņu,bet varbūt tā arī labāk.
mazlacitis	2009-10-15 08:37
Kas zin , kas zin , kā tas notikās ...
Virgin	2009-10-15 09:20
Skaists valsis.Dārziņš droši vien nedomāja,ka nākošās paaudzes vēl viņu atcerēsies.
klusaisMiileetaajs	2009-10-15 10:46
Kur Tu ar savu dzejoli biji, kad Emīls vēl bija dzīvs? :)
ofni	2009-10-15 11:58
Tik tuvu dzelzceļam sapņot ir bīstami. Tomēr, kad vilciens garām brauc, tas spēj ietaktēt valša ritmu. :))
hefny	2009-10-15 13:58
Jā, valsis,patiesi labs,-mūžam skan.
blackeyedpea	2009-10-15 16:41
Traģiska nāve un skaista dzeja - Emīla piemiņai līgo šī deja...
assortina	2009-10-15 21:02
Ļoti skaisti!
lauvene4	2009-10-15 23:17
Ļoti smalki izjusts:))
Naktsvijole_es	2009-10-15 23:48
skaisti...pieskaras Tavs valsis un aicina..:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!