Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dejojot ar zvaigznēm

Kādas domas tavā prātā?
Kādas ilgas sauc?
Kamdēļ raugies Greizos ratos?
Vai tur zvaigžņu meitas brauc?

Skaties, skaties- nozib gunis!
Zvaigzne krīt un dziest.
Tu pie manas rokas turies,
Pirkstus siltus plauksta spiež.

Kamdēļ acīs mēness gaisma,
Gaismas loku liec?
Kamdēļ vārdi nodreb gaisā,
Kādēļ zibsnī zvaigžņu spiets?

Rudens pusē zvaigznes spožas,
Dzestrās naktīs dzied.
Tālas, skumjas.. tomēr spožas,
Pāri debess jumam iet.
Viedokļi par dzejoli
 dadzisgan  2009-10-12 13:12 
re kā..
feins..
 vanadziene  2009-10-12 14:23 
Man rudens naktis liekas drēgnas, bieži apmākušās, zvaigžņu skaistumu reti redz...:)
 Naktsvijole_es  2009-10-12 15:03 
skaisti...man patīk...:)
 Virgin  2009-10-12 17:34 
Lācīt,labi ka tu vismaz dzirdi kā rudens naktīs zvaigznes dzied.
 Plaanpraatinjsh  2009-10-12 18:20 
Vai tā ir? Paskatīšos.
 hefny  2009-10-12 19:23 
Jā-interesanti-kā dzied zvaigznes-kā sirēnas?
 klusaisMiileetaajs  2009-10-12 19:50 
Jāiet man ar` skatīties...
 assortina  2009-10-12 20:17 
Smuki! :)
 tavssargs  2009-10-13 21:06 
Zvaigznes man uz pleciem turas,
Meiču skati sirdī duras.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?