ēnas

autors: kaijaa [dzejoļi]

pa ceļa malu divas ēnas slīd
kā pieskārieni debesīm tik klusi
neviens tām nespēj pāri nodarīt
neviens
pat nāve nomirusī

pa ceļa malu divas ēnas slīd
kā vakars rītam – viena otrai pretī
bez steigas un bez bailēm nokavēt
pa ceļa malu
tikai ēnas slīd

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2009-10-12 09:24
Nāk veļu laiks.Un ēnas...Jauks.
dadzisgan	2009-10-12 09:44
jā,veļu laiks..
sarma7	2009-10-12 10:07
Tas par ēnām, kurām nav lemts satikties... Ēnas ir bezkaislīgas, Tās nepazīst ne mīlu, ne kaisli. Starp vakarēnu un rīta ēnu ir nakts. Nakts savu zvaigžņzilgano paklāju klāj.
bariss	2009-10-12 14:33
Nāc vien gaismā:)))
radieto	2009-10-12 15:38
Rīta ēna uz vakaru liecas, Vakarēna atpakaļ tiecas, Diena tās abas izšķīrusi, Nakts visu vēro rāmi un klusi. Tas - pievienojoties Sarmas komentāram.
Plaanpraatinjsh	2009-10-12 18:22
Ko gan tās ēnas varētu nokavēt? Nāve mirusi,lai dzīvo nāve!
Virgin	2009-10-12 18:57
Nabaga nāve,nomirusi:)))))
hefny	2009-10-12 19:20
Jauki,-tāds -ēnaini netverams-esoši-neesošs.
klusaisMiileetaajs	2009-10-12 19:55
Vakarā zem kokiem, ēnā Skuķe ieskatījās zēnā. Bet mēness kad bij` augšā lecis, Zēns izrādījās krunkains vecis! :))
tavssargs	2009-10-13 21:12
Divas ēnas pa grāvi slīd, Naidniekam acis zvērīgi spīd. Nāvi fašistiem!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!