r u d e n ī

autors: beatriche__ [dzejoļi]

Dienā, kad caur rudenīgās saules stariem
Atkal iemirdzas lapu zelts
Un debess malā atskan putnu spārnu švīksti
Viņa
Sava mēteļa kabatā
Bezrūpīgi viegli
Ieslidina kastaņus
Laimei
Sasilušus plaukstas siltumā
Dienām, lai nēsātu līdzi

Ja vien spētu
Mazliet laimes dāvātu tev
Brīdī tajā, kad man mīlestību lūdzi
Bet dvēsele mana raud un klusē
Jo par vēlu tu nāc man piedošanu lūgt

Vien kabatā
Plaukstas siltumā
Sažņaugts kastanis sildās
Laimei

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2009-10-12 03:11
ļoti aizkustināja, paldies! Bet...ja nāk piedošanu lūgt, tas jau ir liels solis uz priekšu!
sarma7	2009-10-12 10:19
Kastaņi jānēsā katrā kabatā, profilaktoriski pret muguras sāpēm, nezin, vai pret sirdssāpēm līdzēs...:)
__MATRIX__1960	2009-10-12 15:27
Sarma...varbūt līdzsvara pēc???:)
forele	2009-10-12 18:31
Uzdāvā tad vismaz... kastani!:)
Plaanpraatinjsh	2009-10-12 18:32
Ozolzīles arī var nēsāt.
klusaisMiileetaajs	2009-10-12 20:11
Riekstus var nesāt un arī taustīt. :)
beatriche__	2009-10-12 20:38
..mjā..viens otrs šodien pārspēj pats sevi asprātībā..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!