par vienaldzību

autors: pagaliite [dzejoļi]

atveru lietussargu
man nav ne silts, ne auksts
nevienam pie manis
ienākt nav ļauts

kā vairogs pret lodēm
bruņurupuča bruņas
neviens man no debesīm
nepieduras

atveru lietussargu
lai mana uguns
netraucēta kuras

virs metāla ribām
līst debesu zelts
bet varbūt čuras

kamēr lietussargs ir dzīvs
mana cukura sirds
neizkusīs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2009-10-11 22:23
Jā, tas gan būtu slikti, ja kāds nejauši uzčurātu cukura sirdij...:)))))
sekspiirs_5	2009-10-12 00:49
Interesants! :))
straume22	2009-10-12 09:54
Citu reizi nemaz nezinām vai no debesīm vai no augšas-vienkārši ir par slinku paskatīties,pacelt acis.Varbūt no balkona kāds iereibis vīrs,sajaucot durvis, ir nedarbus šos padarījis...Bet mums liekas "līst debesu zelts",tad sāk mākt šaubas"varbūt čuras",kad saož gaisu...
sekspiirs_5	2009-10-12 10:05
Porno terminos to arī tā sauc - Zelta lietus. :))
sarma7	2009-10-12 10:20
Liels Tev tas širmis, gan jau kāds ielīdīs blakus...:)
klavaslapa10	2009-10-12 10:26
Pagalīt, mīļā, vai dzirdi - Sargā to cukura sirdi!
Plaanpraatinjsh	2009-10-12 18:34
Nestāvi zem daudzstāvu mājas logiem,tad zināsi ,kas īsti notek pa lietussargu.
klusaisMiileetaajs	2009-10-12 20:12
Ja ir lietussargs, tad viss pofik! :))
blackeyedpea	2009-10-12 22:31
Gribu uzslaveet par oriģinalitāti! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!