Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Oktobris


Debesu upe,
Kā zaļganu zivteļu baru,
Šūpo pēdējās lapas...

Zīlītes tieviņais knābis,
Niekodamies,
Uz palodzes izšķaida
Trauslo klusumu manu.

Skats, bikli - piesardzīgais,
Drīz vien jau pārdrošs kļūs...

Viens spārnu vēziens -
Palodze tukša,
Klusums
Atkal atjaunots būs...

Debesu upes
Drēgnajā straumē
Šūpojas pēdējās lapas...

10.10. 2009

Viedokļi par dzejoli
 mazaa_burve  2009-10-10 22:54 
Nu ļoti rudenīga noskaņa... un tik patiesa...
 adalaide  2009-10-10 22:55 
skaisti :)
 assortina  2009-10-10 23:49 
Tāds skumīgs un rudenīgs!
 pagaliite  2009-10-11 08:35 
Pirmais pantiņš- haika:)
 hefny  2009-10-11 10:15 
Jauks.
 Vikinja  2009-10-11 12:44 
Kā es saprotu zīlīti - mazputniņu!
 dadzisgan  2009-10-11 13:05 
rudenīgas rindas..
 Plaanpraatinjsh  2009-10-11 17:21 
Es arī šorīt uztrūkos no miega zīlītes klaudzināšanas dēļ.
 klusaisMiileetaajs  2009-10-11 19:05 
Bariss reizēm var arī kā normāls cilvēks dzejot. :)
 sarma7  2009-10-12 10:22 
Tās zīlītes ir ziņkārīgi putneļi, viss viņām jāredz un jāzin...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?