Latvāņi zeļ

autors: Vikinja [dzejoļi]

Salūts, izstādes, dzirkstoša prieka pokāli,
Tēvu zemei – svinam deviņdesmit!
Decembra vēstis skarbā nemierā rauj
Bezdarbs un darba nav .... par ikdienu kļūst.

Viļņojas atmatā aizlaistas druvas,
Skarbā vīpsnā ņirdz sapņu drupas.
Aklām rūtīm mājoklis tukšumā veras,
Kūtis bez lopiem, tik latvāņi zeļ!

Vien tālumā spoži vīd cerību stars
Tur – Laimības zemē drošību rast!
Sūra laime, būcenītis, gultas vieta,
Letiņ – svešuma dzīvei pīlādža garša!

Pavarda guns vēl kvēlo un gruzd,
Letiņ – laiks rokas un sirdi vagā jūgt!
Vislatvijas talkā pret latvāņiem stāt,
Tēvu zemē – mājokļiem un latviešiem būt!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sarma7	2009-10-10 19:54
Njā, tos laikam vairs mājās nesasaukt (aizbraucējus...:))
vanadziene	2009-10-10 20:11
Ar latvāņiem, tāpat kā valdības kritizēšanu, uzmanies-latvāņi rada baisas tulznas un apdegumus, ja ķersies klāt ar plikām rokām, valdībai ir policija, steki, gumijas lodes...
assortina	2009-10-10 22:05
Patriotisks!
Vikinja	2009-10-11 00:06
Tā nu ar mani sanāk - kas sirdī, tas uzrakstās
pagaliite	2009-10-11 08:40
Tiešām patriotiski...un latvāņi kā simbols.
hefny	2009-10-11 10:05
Njaaa, naf ko te piebilst.
Plaanpraatinjsh	2009-10-11 17:39
Nezinu,kā druvu var aizlaist atmatā,parasti aizlaiž laukus atmatā. Man neviens lauks nav atmatā un kaimiņiem arī ne. Emocijas emocijām.
straume22	2009-10-12 09:19
Skarba,patiesa dzeja.Laba gan.
Vikinja	2009-10-13 23:20
Plāniņais! Tev tiesa! Es vienk ātri pierakstīja tā brīža emocijas, jo Vanadzītes rakstītais par to bezdarbu mani uzrunāja. Un, kad uzrakstīju, tad it kā ienāca doma, ka druvas un atmatas neiet kopā, bet ..... nepiestrādāju. Laikam jau nevajadzēja man te skriet ar savu dvēseles kliedzienu, bet gribas jau ar kādu savējo padalīties. :):) p.s. "savējie sapratīs" :):)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!