Tavas rokas...

Tavas rokas uz maniem pleciem
tik īsu brīdi bija,
bet pateica man tik daudz
cik spēj skaista melodija.

Tavas rokas man baidīties lika
no rītdienas, un no mīlas,
no šaubām, sāpēm un domām,
un no patiesības…

Tavas rokas man teica, ka viss
vēl nav zināms, viss tikai vēl būs...
Un vēl pat nekas nav bijis,
jo brīnums savienos mūs....

Tavas rokas čukstēja man,
ka dieviete esmu es,
ka nav laimīgākas par mani
otras sievietes…

Tas bija tik sen......
Tomēr atceros rokas tavas
uz saviem pleciem - tik drošas,
un tik glaimojošas....