Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Rudens kā nejaucība
Ir derdzīgais rudens. Nu un tad?
Auksts mitrums dzīvokļos lien. Kad iesāks kurināt, sildīt, kad? Pa peļķēm sētnieks noskumis brien: Tās draņķa lapas- tik krīt un krīt Un piesārņo zemi un gaisu. Tas pats būs rīt un aizparīt.. Vējš netīrus mākoņus stumda un maisa. Mirkst kājas,sīks drebulis krata, Tik pelēks un drūms viss debesu jums. Nav ziedu un saules- viss miroņa skatā- Un gaidīts kā vidussauss iekaisums. Ej,ierocies segās, kas nedaudz silda, Raujot pie nabas salstošos ceļus. Vai varbūt sēdi pie dzelzceļa tilta Līdz rumpis sastingst un pārvēršas velī? Vienalga, kur būsi, tur lapas birs, Tev aukstums caururbs zilgano miesu. Šalles un zeķes plīsīs un irs Klepus un bronhīts ikrītu nāks viesos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|