...dej
Tie vēja smiekli,
Kas aiz rudenīgā loga smej,
Tie spēli savu nebeidz
Tīšām spēlēt,
Tiem jāapsmej,
Un jāiekož ik katrai dvēselei,
Kas tā jau atņemtas tai
Pasaulei,
Kur dvēseles par vējiem pašiem
Smej,
Kad mīlestībā,
Virs vējiem visiem,
Viņas pāros dej.
| Viedokļi par dzejoli |
| ne_jau_taa |
2009-10-07 14:08 |
| Vējainas rindas.Skaisti... |
| aruta |
2009-10-07 14:20 |
| Arī patīk vēji.. |
| netaakaavisi |
2009-10-07 15:17 |
| mīļš... ((: |
| Plaanpraatinjsh |
2009-10-07 15:52 |
| Pēdējais pāris šķirās? |
| blackeyedpea |
2009-10-07 16:39 |
| Eu, es nespēju izlasīt visus jaunos darbus!!! Dikti daudz! :))) |
| assortina |
2009-10-07 21:20 |
| Veļu laiks! |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-07 21:53 |
| Bļin, kas tad tev uznācis, ka par vējpūstām dvēselēm sadzejoji? :)) |
| bariss |
2009-10-07 23:32 |
| Nezināju, ka dvēseles arī pārojas:)) |
| Naktsvijole_es |
2009-10-08 17:44 |
| ..dej gan tās dvēseles...un Tavas dzejas rindas arī..:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!