|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Divatā
 
Man pietrūkst tava apaļā pleca, Un matu smaržīgās šķipsnas uz pieres. Man vajag dzirkstis,no acīm, kas lēca Es negribu, nevēlos bezgala mieru. Mēs dejosim valsi vai fokstrotu kādu, Kad zvaigznes kā debesu asaras krīt. Un tevi līksmi smejošu tādu.. Es turēšu piekļautu, līdz uzausīs rīts. Jau vasara aiziet, skrien rudeņa vēji. Mēs abi kā ogles, kas gunskurā spīd. Te gruzdam, kvēlojam, liesmojam spēji, Kad laika mākoņi garām mums slīd.. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||