Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Divatā
Man pietrūkst tava apaļā pleca,
Un matu smaržīgās šķipsnas uz pieres. Man vajag dzirkstis,no acīm, kas lēca Es negribu, nevēlos bezgala mieru. Mēs dejosim valsi vai fokstrotu kādu, Kad zvaigznes kā debesu asaras krīt. Un tevi līksmi smejošu tādu.. Es turēšu piekļautu, līdz uzausīs rīts. Jau vasara aiziet, skrien rudeņa vēji. Mēs abi kā ogles, kas gunskurā spīd. Te gruzdam, kvēlojam, liesmojam spēji, Kad laika mākoņi garām mums slīd..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|