Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vējā
Nāc, slēpies ar mani vējā
Kad vajātāji min pēdās Mūs neatrast vētras sējā Pēdas zūd pamestās sētās Nebaidies draudu un viltus Un bezspēka dusmās teikto Velns izkaisa velna miltus Smiedams par ļautiņu veikto Nāc, slēpies ar mani vējā Kur nemierīgs skan vēju zvans Sauc tālāk grūtajā ceļā Un nogurums izgaist kā tvans Bet vajātāji lai vajā Pa purviem un laukiem vēju Ar lapu sauju tiem sejā Tiem nosūti sveicienu kvēlu Nāc, slēpies ar mani vējā Kad slēptuves vairs nav citas Un stāsti dziesmā vai dzejā Kas laivu dzen tavu bez mitas Bet aizvējā drebinās sliņķi Tie žēlojās - nu gan te pūš Un, zelējot smilšainu šķiņķi Skatās - vējā kā aizvējo mūžs Vējainie gadi un darbi Aizlido ziemeļa brāzmā Tik patiesi un tik skarbi Kā krāsas ziemeļu blāzmā Nāc, slēpies ar mani vējā Būs vasara, atkal būs silts Bet savā neprāta dejā Pats vajātājs – sen jau zem smilts
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|