Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...parunāt

Nāk mīlestība,

Patvērumu manai sirdij lūgt.

Tā apmulsusi klusi teic,

Ka jūtas esam

Rudenīgais koks,

No kura vējš nāk

Lapas,

Bez atļaujas,

Pa vienai, divām plūkt,

Lai paspēlēdamies

Tās zemē mestu,

Atstājot tās vientulībā pūt.

Un viņai salst,

Un nevēlās tā kādu rītu,

Kā sapnis,

Kaila būt.

Nāk mīlestība sirdij

Patvērumu lūgt,

Un ziema nāk...

Un sirds par atbildi tai čukst,

Lai nāk,

Būs ziemā ar ko

Silti parunāt.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-10-01 10:16 
Labs gan.
 lavanda3  2009-10-01 10:44 
piekrītu, pat ļoti jauks dzejs!:)
 Virgin  2009-10-01 11:26 
Skaisti:)
 netaakaavisi  2009-10-01 12:30 
.....((:*
Vienkārši.....
ļoti.....((:*
 mazaa_burve  2009-10-01 14:48 
Skaisti... :)
 salda_dieviete  2009-10-01 16:12 
Tā silti un mīļi..
 aruta  2009-10-01 16:19 
Skaists !!!
 klusaisMiileetaajs  2009-10-01 17:30 
Nē, nu, tas Klosings prot taču sirds maigās stīgas cilvēkiem aizskārt! :)
 Virgin  2009-10-01 19:20 
Jā,tev Klosīt tiešām ir īpašas spējas:)
 assortina  2009-10-01 20:52 
Ļoti jauks!
 Amarille  2009-10-01 23:15 
Oi,Closing! Sitais tiesam aizkustinoss dzejoliitis!
 Naktsvijole_es  2009-10-02 09:18 
Tu to proti-dot patvērumu mīlestībai...jauks,ļoti..*
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?