Mīlot un šauboties

autors: reezija [dzejoļi]

Rudens karnevāls,
saldi sērīgas dziesmas
aiz loga,aiz durvīm,
aiz atmiņu krāsmatām skan.
Tu apstājies vējā,
tu pieskaries viegli,kā burvis,
Un noņem no acīm skumju plīvuru man.

Un noņem no acīm
šaubu gruzdošo ēnu.
Es esmu tev līdzās,
un plaukstas siltumu jūt.
Mēs esam tik tuvi,
tik ļoti un postoši tuvi,
cik postoši tuvi
var mīlot un šauboties būt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs_5	2009-09-28 18:40
Labs, patiesi. :))
Plaanpraatinjsh	2009-09-28 20:17
Hmmm...
lauvene4	2009-09-28 21:03
Skaists:))
assortina	2009-09-28 21:22
Ļoti skaists!
klusaisMiileetaajs	2009-09-28 21:28
Iedzeršu alu, uzpīpēšu un padomāšu, jo kaut kas te ir... :)
sekspiirs_5	2009-09-28 21:48
Es iztēlojos reeziju caurspiidiigu, kļavu lapu apbērtu, un stūrī vientuļi spēlē piedzēries muzikants...
Naktsvijole_es	2009-09-29 08:44
patiesas emocijas...dziļas..
straume22	2009-09-29 09:05
Jauks.
malva	2009-09-29 11:42
*
tavssargs	2009-09-29 12:55
Būtu savu sroku līdz galam izdienējusi, savādāku dziesmu dziedātu.
blackeyedpea	2009-10-01 01:19
Mēs esam tik tuvi, tik ļoti un postoši tuvi, cik postoši tuvi var mīlot un šauboties būt. _________________________ O, yeah, cik šitas labi un traapiigi pateikts! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!