Skumjas.

autors: Uldis_ [dzejoļi]

Skumjas...
Sarkano krāsu pārvērš par melno,
Kā kodes mēteli izcaurumu manu sirdi,
Kā tārpi nograuž manam krēslam kājas!
Es gāžos, es krītu!!!
Šķiet nebūšu vairs dzīvs pret rītu!
Manas kājas ir kā sapītas, kā vājas,
Sirds stājas...
Modina manī neticību, greizsirdību,
Liek domāt par TEVI sliktu...
Skrubina manas smadzenes,
Sažņaudz manus pirkstus!!!
Tu man saki klausulē: Mīlu!
Bet ja nu tas tā nav!
Ja nu tu esi ar kādu
Un saki to pašu vārdu...!
Skumjas...
Tās ir dumjas...

09.06.02.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs_5	2009-09-28 15:47
Atkal sakritība ?- šodien jau bija dzejolis par sarkano un melno. Ļoti bieži šitā - aizvakar, laikam bija 2 par balto krāsu. :))
klusaisMiileetaajs	2009-09-28 17:32
Čau, Uldi! :)))
Virgin	2009-09-28 18:24
Ak tu,neticīgais Toms:)))
Plaanpraatinjsh	2009-09-28 20:24
Pēc piektās dienas jau visādas mošķīgas domas lien galvā.
assortina	2009-09-28 21:14
Dzejs liecina tikai par to, ka intīmas lietas nav izrunājamas pa telefonu!!
lauvene4	2009-09-29 02:40
neļaujies skumjām, ļaujies ticībai! patika pirmā puse dzejoļa:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!