pa kripatiņai nes...

Manos logos kroņlukturi deg,
Bet pārāk daudzos tumšs.
No tumša loga laime bēg,
Jo tumšais kluss un skumjš.
Kungs,vairāk laimes vēli tiem,
Kam dzīvē laimes maz.
Kungs,sūti laimi arī tiem,
Kam laimes nav nemaz:
Pa svecītei - uz bēniņiem,
Uz krēslas pagrabiem -
Tiem paklīdušiem zēniņiem
Un muļķa skuķēniem,
Kas laimi sen jau nemeklē,
Tik aizmiršanos vien,
Aiz pomādes kas lūpas slēpj,
Kur žūst vēl mātes piens.
Pa rudenīgo taku aizbrien,Kungs,
Pie lauku vientuļiem,
Pa mazai,gaišai svecītei,
Iededz arī tiem
Un parunā par jaunību,
Kur viss ir skaists un īsts:
Par pielūdzēju glaunību,
Par sirdsāpēm,kas kādreiz vīst.
Un tiem,kam atmiņu vēl nav,
Bet krēsla acīs jau,
No kroņlukturu apgaismes
Pa kripatiņai nes....