Kolēģa piemiņai.
Tāda ir tā dzīves spēle -
Gaišai takai līdzās iet
Melnas krāsas paralēle,
Tu jau zini, vienuviet.
Un, kad abas sakrustojas,
Arī tveicē atnāk salna,
Dus nu pasaule pie kājām
Tev...kas stāv uz Atmiņkalna.
Viedokļi par dzejoli |
assortina |
2009-09-23 22:15 |
Visu cieņu veltījumam! |
buchinja_es10 |
2009-09-23 23:06 |
Noliecu galvu... |
Virgin |
2009-09-23 23:08 |
Tas sagaida mūs visus,lai komentētu ,jāsauc mācītājs. |
blackeyedpea |
2009-09-24 01:25 |
Acīmredzot šis cilvēks Tev nozīmēja kaut ko īpašu, ja reiz šāds veltījums tapis... Ļoti skaists, neizpušķots, patiess veltījums - no sirds! |
tavssargs |
2009-09-24 06:00 |
Arī tveicē uznāk sals,
Dzīvo, dzīvo, pēkšņi gals!
|
dadzisgan |
2009-09-24 06:21 |
..visu cieņu.. |
Plaanpraatinjsh |
2009-09-24 08:08 |
Klusēšu. |
straume22 |
2009-09-24 08:31 |
Skumji un patiesi. |
Spermatozaurs |
2009-09-24 09:16 |
Lai dus ! |
hefny |
2009-09-24 09:26 |
jā-skumji.
Veltījums labs. |
sarma7 |
2009-09-24 10:25 |
izsaku līdzjūtību... |
mazaa_burve |
2009-09-24 14:18 |
Pazīstamas izjūtas. Arī man nesen nācās aizsaulē pavadīt tuvu un mīļu cilvēku... :( |
mazlacitis |
2009-09-24 14:53 |
Tas liek mums padomāt , ka cilvēks jāmīl , kamēr viņš ir šeit .. |
sprigace |
2009-09-24 18:16 |
Labi uzrakstīts... |
klusaisMiileetaajs |
2009-09-24 21:16 |
Vo, vellos..! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|