Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kolēģa piemiņai.

Tāda ir tā dzīves spēle -
Gaišai takai līdzās iet
Melnas krāsas paralēle,
Tu jau zini, vienuviet.
Un, kad abas sakrustojas,
Arī tveicē atnāk salna,
Dus nu pasaule pie kājām
Tev...kas stāv uz Atmiņkalna.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2009-09-23 22:15 
Visu cieņu veltījumam!
 buchinja_es10  2009-09-23 23:06 
Noliecu galvu...
 Virgin  2009-09-23 23:08 
Tas sagaida mūs visus,lai komentētu ,jāsauc mācītājs.
 blackeyedpea  2009-09-24 01:25 
Acīmredzot šis cilvēks Tev nozīmēja kaut ko īpašu, ja reiz šāds veltījums tapis...
Ļoti skaists, neizpušķots, patiess veltījums - no sirds!
 tavssargs  2009-09-24 06:00 
Arī tveicē uznāk sals,
Dzīvo, dzīvo, pēkšņi gals!
 dadzisgan  2009-09-24 06:21 
..visu cieņu..
 Plaanpraatinjsh  2009-09-24 08:08 
Klusēšu.
 straume22  2009-09-24 08:31 
Skumji un patiesi.
 Spermatozaurs  2009-09-24 09:16 
Lai dus !
 hefny  2009-09-24 09:26 
jā-skumji.
Veltījums labs.
 sarma7  2009-09-24 10:25 
izsaku līdzjūtību...
 mazaa_burve  2009-09-24 14:18 
Pazīstamas izjūtas. Arī man nesen nācās aizsaulē pavadīt tuvu un mīļu cilvēku... :(
 mazlacitis  2009-09-24 14:53 
Tas liek mums padomāt , ka cilvēks jāmīl , kamēr viņš ir šeit ..
 sprigace  2009-09-24 18:16 
Labi uzrakstīts...
 klusaisMiileetaajs  2009-09-24 21:16 
Vo, vellos..!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?