Nāks laiks...

autors: bariss [dzejoļi]

Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas,
Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs,
Kas dzīves līganumā bezgalīgā
Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs.

Tad sārtu, reibinošu peoniju
Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu,
Un netveramo zvaigžņu melodiju,
Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu.
.
Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi,
Šo pasauli es mīlu kā nekad!
Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli,
Un savu nolemtību neatstāt.

Iet laiks un redzi sevi gluži citu,
Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss...
Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas
Pret debesīm, bez asarām, bez balss...

22.09.2009

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2009-09-23 14:13
"Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli, Un savu nolemtību neatstāt."-patika.
Naktsvijole_es	2009-09-23 14:49
..*
klusaisMiileetaajs	2009-09-23 16:33
Viņpasaulē labāki ies... :))
Plaanpraatinjsh	2009-09-23 18:07
Nu ja,visam savs laiks.
kwazimorda	2009-09-23 20:00
Patika.
assortina	2009-09-23 20:57
Labs!
buchinja_es10	2009-09-23 23:40
Patīk, ka dzejnieks beidzot sajutis savu esību! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!