Lietusāse..

Es gribu būt lietuslāse maza
tik maza ,ka tik tikko sajust spēj
es gribu tā maigi nolīt uz tava vaiga
tik maigi, maigi,lai nesabīsties tu
neko jau es negribu,tik sajust tavas ādas siltumu
tik sajust,ka elpo tu ..
ko tāda lāse var gribēt ?..
tā nokrīt uz vaiga un lēni slid prom,
ja vēl nav notraukta ar roku..
bet gribu es par lietuslāsi būt
tā lēni un maigi slīdēt pār tavu vaigu
pa ķermeni tavu...un tad izgaist vējā..
tāds jau lietuslāses mūžs...
atveldzēt...dod prieku un klusu izgaist...
kādam ir jābut par lāsi,lai veldzi dotu...
un tas ir prieks,kaut mazliet skumjš,bet prieks..
Re..arī man viena lāse noritēja pa vaigu
tā nav lāse,tā asara,kas rit aiz prieka....
ne aiz skumjām šīs rindas tapa,bet aiz prieka
nekas, ka ieskanas skumjāki vārdi
tā tikai liekas..bet tas ir aiz prieka..
un šis tik tāds vārstījums vien liekas
nekādas secības,ne gramatikas
bet domas man te nava nevienas liekas
nu jau gan !!...es apturu domu skrējienu.
..mitējieties,neskrieniet līdzi tam trakajam vējam
Es gribu būt par lietuslāsi...:))
uz tava vaiga dusēt klusi:))