MS LVI [viegli ar pirxtu galiem]

tas maigais satraukums kas pirxtu galos
viegli trīc un virmo.. nopil
uz tavas ādas taviem pleciem
iesūcas un izplūst
kā apļi rāmā ūdenī
no zemapziņas krastiem
ceļas lēni karsti blīvi vēji
mainās gaismas mainās smaržas
satumst vakars iesarkanā tumsā
vētras viļņi skrien un sitas visam pāri..
strandē un grimst tumšizaļos ūdeņos
saprāta kuģi salauztiem mastiem..

[rīts ataust kluss
un agra saules gaisma zeltī
gultu savandītos palagus
un mūsu sapņu laivas tuvojas
mūsu ikdienības krastiem]