Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sinoptiķa ilgas

Zibens, pērkons, mainīgs mākoņdaudzums -
Manī emocijas pilns - ar kaudzi!
Sāpes krājas baltās liesmās.
Viss aiz sienas sabrūk kopā.
Jūtos slēgta es kā burvju lokā.

Kā lai es to visu varu
apturēt ar dzīves sparu?!
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-09-13 09:40 
Tu savus smukos pupus pa priekšu stumdama, esmu pārliecināts, varēsi visu! :)))
 hefny  2009-09-13 10:07 
Izej-zaļā pļavā-tad būs plašums apkārt-tas palīdzēs!
 sonecka  2009-09-13 11:03 
vari, vari apturēt:)
 Virgin  2009-09-13 17:00 
klM.neklausies.Dari pati,ko vari:))
 Arquata  2009-09-13 17:16 
KLM: Esi kādreiz mēģinājis domāt ar savu augšējo galvu - pelēkā viela ir tur ;)
 Plaanpraatinjsh  2009-09-13 18:15 
Bet kāpēc vēlies apturēt dzīves sparu? Ja brūk siena,tad jābēg.
 assortina  2009-09-13 18:44 
Piekrītu Plp! Ja viss brūk, tur vairs nav ko darīt!! :)
 klusaisMiileetaajs  2009-09-13 18:50 
Ui, neesmu gan! Man jau tā pietiek visādu cunduru, ar apakšgalvu domājot. :)))
 GedertsPiebriedis  2009-09-13 20:00 
Dzejniece ir nesaprašanā, kā to visu var paveikt.
 Naktsvijole_es  2009-09-14 11:21 
kas jāsabūk,tas sabruks...un jāceļ būs kas jauns..
 sekspiirs_5  2009-09-14 15:34 
zibens, pērkons, mākoņdaudzums
manī tagad milzīgs kaudzums...:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?