Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kā senāk


Ar laiku ejam kopā roku rokā.
Kurš vakar bija centīgs ateists -
Jau šodien sludina mums elles mokas,
Un liek uz ceļiem altārpriekšā krist.

Mēs gatavi jau tuvākajam līdzēt,
Ne tikai vārdos, latus protam dot.
Un jaunie likumi steidz vecos nīdēt,
Bet senie paradumi allaž vietu rod.

Mēs baidāmies uz bluķa pabeigt dzīvi,
Un bailes būtībā ir īstenas,
Jo apkārt meli, nejūtamies brīvi,
Pat bērniem slēpjam lietas patiesas.

Mēs cerībā – viss mainīsies uz labu!
Un pasaule vēl sevi labot spēs.
Bet viss kā senāk, tāda nu tā daba
Ir liktenim, kas mūžam nodevējs...

Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-09-09 23:52 
Būs labi!Ja visi tā domās,būs.Domām ir liels spēks:)
 _dija  2009-09-10 00:47 
Patiesi.
 Burve77  2009-09-10 01:52 
labi uzrakstīts.
 klusaisMiileetaajs  2009-09-10 06:50 
Un tā tagad jūs, visi sektanti, kopā tik rokat un rokat, ko? :)))
 dadzisgan  2009-09-10 08:31 
Bet viss kā senāk, tāda nu tā daba
Ir liktenim, kas mūžam nodevējs...

labi
pateikts..
 straume22  2009-09-10 09:02 
Ne jau liktenis ir tas nodevējs.
 sarma7  2009-09-10 09:57 
Piekrītu straumei22...
 sonecka  2009-09-10 11:14 
oi, nevaru:) ļoti latvisks dzejolis- apkārt vienas šausmas, bailes un nodevēji:)
 Plaanpraatinjsh  2009-09-10 17:51 
sonecka,
nebiedē mani! Eju aizslēgt durvis.
 sonecka  2009-09-10 19:39 
nebaidies, plānprātiņ, tā tikai dzeja:))
 assortina  2009-09-10 21:07 
Labs dzejs!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?