Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vēlreiz par torsionu laukiem
Es sludinu mieru un klusumu
Nāc, paklausies manī, ja vēlies Un neuztver mani kā tukšumu Tu pats, kas no tukšuma cēlies Nāc, kad vien to vēlies, un ieskaties Manos torsionu laukos aug domas Kas cauri redz sienām, un piesakies Kamēr izrādē brīvas vēl lomas Lūk - septiņi esības līmeņi Tu vari būt zeme, ūdens vai gaiss Jā, plazmas un ētera ķermeni Varēsi spēlēt, kad pienāks laiks Tad vēl viena loma - apziņas lauks Un monāde - „Absolūtais Nekas” Tas Dievišķā sākuma ūdens trauks Kas ir visa iemesls un sekas Ja spēsi tam visam tikt garām Tad kosmiskie plašumi vērsies Bet tie briesmu darbi, ko darām Nāks līdzi un piedurknēs ķersies Manā izrādē brīvas vēl lomas Nāc, piesakies, kamēr vēl var Un pastāsti, kādas tev domas Par lietām, ko pasaule dar’…
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|