Realitāte sapņu galerijās...

tu esi visur
nāc kad gribi un ņem, ko sirds iekāro
maigums labāk kā nātres
tu zini, kā abus pielietot
kad man esi kā kaķēns ar maigu purniņu
bet es jūtu arī asus nagus
maigās ķepās paslēptus
kaut prāts
kā uz rupjas asināmas galodas
noberž trīs ādas
es neesmu nejūtīgs, drīzāk pacietīgs
tieši no ielas
manā rozā sapņu galerijā
centies
jaukt, mainīt un vērot,
kā no izvirdumiem dusmās, priekos
enerģija mana līst pāri malām
brīžiem stājas
un es uz tevi tik samulsis skatos
jūtot, cik šī pieļaujamā robeža
trausla un vāja
robeža, kas mīlestību šķir no naida
kad manu ilūziju pilsēta
drupās sagrauta
no taviem vārdiem
– realitāte ir cita, beidz sapņot
un tikai tad es saprotu,
ne jau tu, es pats to izvēlos...

you`re everywhere
and you come when you wish and take everything that your heart desires
the tenderness seems to be better than nettle
you do know how to use them both
when for me you`re like as a kitten with a tender nose
but I really feel the sharp nails
that are hidden in so soft paws
even my mind
rubs down three skins
as if on the rough grindstone
I`m not heartless but rather patient
directly from the street
in the gallery of my pink dreams
you`re striving
to disturb,change and then observe
how from the explosions of anger and joy
the energy of mine overflows
and sometimes stops
and I am watching at you so confused
and feeling how delicate and weak
the permissible borderline is-
the borderline between the love and the hate
when the town of my illusions
turns into the ruins
from your words
-the reality is different,please,stop dreaming,
and at least I realize-
not you but only I choose it myself...