Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu...

Klusiem čukstiem
Tu pielavījies.
Tumsā, man nemanot.
Sirds salecās,
Acis nogrima tavā acu
Dziļajā skatienā.
Tur sadzirdēju tavu sirdsbalsi,
Kas lika sirdij aiz laimes
Asaras liet.
„Tu mana vienīgā,
Tu mana mīļā,
Tu nekad nebūsi viena,
Tu būsi mans saules stars
Tumšā ielejā.”
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-09-06 09:07 
A, pati tu viņu tumsā kaut pazini? :))
Izstāsti, kurš tas tāds ir - vārdu, uzvārdu,
lai citām dzejniecēm arī tumsā laime tiek! :))
 hefny  2009-09-06 09:57 
Vai tas bija spoks?
 tavssargs  2009-09-06 14:59 
Tas biju es, nakts patruļā kad gāju.
 Plaanpraatinjsh  2009-09-06 17:58 
Ak tad pārbiedēja gan? Tad nestaigā tumsā un aizslēdz durvis.
 assortina  2009-09-06 20:17 
Romantisks!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?