Bomzītis...

Kad esi bomzis un dzīvo zem tilta,
Tev biežāk kāro, lai meitene silda.
Tev nepatīk vakaros pudeles lasīt,
Tukšo maku pie letes kratīt.
Tev draugi nesaka vārdu čau!
Jo esi Tu viens un ģimenes nav.
Ar degvīnu, šņabi ik diens pildies,
Savādi ir, bet tomēr tu sildies.
Musorņiks tev ir labākais draugs,
Un tas tev šķiet tik mīļš un tik jauks.
Un, ja tā godīgi, tad diezgan sen,
Tu nezini kā ir, ka bārdu dzen.
Tev drēbes vai lupatas satītas šņorēm
Un kāju pirksti spīd ārā no zolēm.
Tev ielāps uz ielāpa bēdīgi turas,
Un tomēr saki, ka meitas ir šļuras.
Bet tomēr esi pats pie vainas,
Jo pasaulē redzi tik sliktās ainas.
Naudu lūdzoties rāda tev - Vo...!
Un ne visai mīļi vaicā - Ti...4to...?
Dzīvē esi diezgan kluss,
Tāds mīlīgs, maigs no mātes puss.
Sāpināt nevienu nevēlies,
Kopš laika, kad uz zemes uzradies.
Es zinu, citreiz gribi pateikt vārdus skaļus,
Žargonā un diezgan garus.
Bet labi, ka vēl paklusē
Un vientulībā patusē...