..reiz bija taa...

skumji...

es mekleju sevi
ieklausoties klusumaa...
Tu runaa talumaa.
Tavi vardi liek man aizdomaties...

Es esmu te..Tu tur kaut kur
Es vel nezinu kur...?
un tad..Tu naac
ne te,bet tur
Es Tevi dzirdu,
Tu runaa ar mani!

un tad es redzu sapni,
Es te ..Tu ar
nezinu vai kopaa,bet vienaa lokaa
VIENS ROKAS VEEZIENS-APLIS...
Tu jautaa,vai man patiik..
Es saku:`` jaa patiik``..
Es nodomaaju interesanti..
Tu liec man domat dzilji nepierasti.

Es te.. Tu ar,
bet ne tik iisti,cik iisti var.

Tu kaveejies...
un Es nezinu,vai Tu to taa velejies..
Nakts...Tu pieklauvee
Ne te,bet caur taalumu,
bet veelaak tas man liek pienjemt leemumu..
JO aiz durviim kads staav,
bet tas neesi Tu...
Vinjs ir tuvak nekaa Tu
un es vel joprojaam nezinu,
ko patiesi veelies Tu.

Iet laiks.
Man skjiet,ka skumjaks kljuust Tavs vaigs.


skumji...
esmu apjukusi..
Es sezu un domaas ar Tevi runajos klusi.
Tu ieklausies un atbildi,neko neparspiilee,
bet tas mani nebiedee.
Es Tevi nedzirdu-
aiz skaistiem vardiem tas cits man noverss uzmaniibu.


atradu vecu veestuli
taa no Tevis...
Izlasiiju
un sapratu,
bet tam citam jau iepriekss ar roku atmetu.
Tev bija taisniiba!
Tava sveetiiba ir Tava gudriiba

Un tagad
ir taa kaa ir..
Es te ..Tu tur..kaut kur

Domaju-
kaa tas naakas ,ka citu aizmirst nav nekaadas maakas
tik novelu.. LAI VINJAM LABI KLAAJAS!
,BET Tevi atceros
un tagad Tevii caur taalumu veros.
Kaa Tev klaajas?

Man kauns...,
ka biju taa kaa kaads klauns.
Es labpratak liktu Tev smieties
nekaa lasot manas veestules viebties.

Es juutos esam nejauka,
bet ceru,ka tagad smaids Tavaa sejaa uzplauka,
jo Es te un Tu ar..

taa man gribeetos..
,bet Tev nevaru pateikt vardus ssos..
man kauns..