Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

paliekot vienatnē

Reizēm šķiet, ka klusums ir skaļāks par troksni.
Atkal gribam par daudz.
Dzīvē gadās tik daudzas tikšanās,
sīkumi virknējas viens otram blakus.
Varbūt pats skaistākais ir gāzties lejup,
aizvērstām acīm..mesties neziņā.
Tālu prom no brīnumiem.
Nezūdošas atmiņas un vēl..
Un tomēr stāst,
ka stāstam tak jābeidzas laimīgi.
Katram savu lielo lietu,
ko atcerēties, iegūt jeb vienkārši vēlēties.
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2009-09-05 08:34 
Piesardzīgi ar to gāzšanos-slimnīcas klapē ciet...:))
 buchinja_es10  2009-09-05 10:22 
Jāpiekrīt Kwazim...:)))
 klusaisMiileetaajs  2009-09-05 11:05 
Es arī kwmordai piekrītu. Ja bez krišanas nevar, tad jāizvēlas kāda sūnaina vieta.
:))
 vanadziene  2009-09-05 18:18 
Mūsu atmiņa ir kā filtrs, -daļu patur, daļu atsijā mēslainē pēc saviem ieskatiem...:)
 tavssargs  2009-09-05 18:24 
Šis dzejolis nav par armiju.
 Plaanpraatinjsh  2009-09-05 18:48 
Adi labāk zeķes vienatnē.
 assortina  2009-09-06 19:29 
Es domāju, ka gāzties lejā nav skaisti...!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?