Apjukums...

autors: canis [dzejoļi]

Kāpēc mani velc
Un kāpēc līdzi sauc?
Lūdzu! Esmu redzējis!
Kā tumsa biezo miglu jauc.

Neziņā un bailēs,
Biezā miglā maldās apjukums.
Vēl Tavu roku jūtu delnā,
Kaut migla nostājas starp mums.

Kur palika jau ceļš?
Tas aizvedīs mūs mājās!
Neraujies no manis, bet...
Jau manī bailes krājās!

Solis,
Roku tvert un vēl.
Bet nav!
Un mirklī viss ir zaudēts jau...

Jau sākums pats!
Vēl neziņa un bailes,
Roku rokā skrien.
Kur tālāk iet?!
Kur īsti sapņi, laime paliek?
Paliek jautājums arvien...

Tik jautājumā viena,
Doma sauc pie sevis.
Kas varētu būt tagad, bijis es,
Ja nebūtu man bijis tevis...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2009-09-04 04:07
varētu būt bijis....)) latvju mēlei par grūtu šitāC:))
klusaisMiileetaajs	2009-09-04 07:09
Lai gan vēl neizprotu īsti, ko Canis grib mums teikt, bet mana intuīcija čukst, ka drīz pienāks brīdis, kad no rītiem pie datora nepacietībā kunkstēšu, ja, atverot oho, neieraudzīšu jaunus Cāņa dzejojumus. :))
Plaanpraatinjsh	2009-09-04 07:40
Vai tad esi tik bailīgs?
wip4	2009-09-04 12:05
Laba doma.Tikai vārdu sakārtojumu pantos vajadzētu pārdomāt.
buchinja_es10	2009-09-04 13:18
Tā nekas dzejolis un doma! Tikai, ko dos atbilde uz jautājumu par pagātni!?- Ir tā, kā ir, un nākotni javeido tālāk..;)
Naktsvijole_es	2009-09-04 17:40
patika..
tavssargs	2009-09-05 18:29
Bez armijas tu esi nekas!
lapsaacijs_albiins	2009-09-09 02:35
po kinderski... :(

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!