Zvaigznes no sirds...

autors: canis [dzejoļi]

Ne jau lietus vien,
Šo vasaru no ziemas šķir.
Juti? Sirds un tā sitās?
Un lai jau ir tā kā ir...

Kāpēc jau saki?
Sāpes - tās rimās?
Kāpēc ne dzīvot,
Kāpēc gan apstāties gribās?

Kāpēc jau gads?
Kāpēc vēl diena mūs šķir,
Kāpēc?
Kāpēc tu domā,
Ka cita man ir?

Vēl lūkojies?
Vēl pēti zvaigznes manas?
Skat, kā tās mirdz!
Cik tās spožas!
Cik īstas, jo manas no sirds...

Vai redzi šo gaismu?
Rīts, tas jau nāk,
Zvaigznes nemanot dziest
Tās jau blāvot sāk.

Lai jau zvaigznes manas
Lai tās blāvot sāk!
Naktīs jau atkal tām jāmirdz
Un jāmirdz vēl spožāk
Priekš tevis tās mirdzēs daudz savādāk...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2009-09-04 04:10
zvaigznes mirdzēs absolūti tāpat kā agrāk, tām tācu ir pilnīgi vienalga, ko Tu raksti... labi jau labi, dzejo vien tālāk...šis tas jau tīri tā nekas sanāk...
klusaisMiileetaajs	2009-09-04 07:12
Interesanti, kāpēc Burve 77 jau tik agri augšā..? :))
Plaanpraatinjsh	2009-09-04 07:44
klM, Burve77 tak govis jāizslauc, Canis ar savu dzeju iedvesmojis.
wip4	2009-09-04 12:14
Kā pa viļņiem - tā nekas un atkal galīgi garām...
buchinja_es10	2009-09-04 13:31
Ņem mīļoto pie rokas, lai pazūd visas mokas! :))
assortina	2009-09-04 18:32
Ļoti daudz to "kāpēc"!!
lapsaacijs_albiins	2009-09-09 02:28
un atkal- zudis ticamiibas momenC. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!