Noklusēts mirklis...

Kā vārdnīca!
Ar nepareizi pārtulkotiem vārdiem,
Kurā ir un mājo viss,
Viss stāv aiz puspavērtiem vārtiem.

Un tikai tāpēc!
Vēl kādreiz acis tavas,
Mirkli ielūkosies manās.
Šo mirkli nē! Nezvai?
Un varbūt tomēr aizmirst varēs.

Un sirds, tā apjukumā.
Sirds, tā tikai klusēs,
Caur viņu un caur dzīslām tikai mīla,
Sāpēs graužot, strauji pukstēs.

Vārdi skaļi teiks,
Bet sevī, otram nedzirdot.
Tie kliegs un sauks bez gala,
Tie abus tomēr atstās nemīlot.

Un rokas nevainīgi sniegsies arī,
Vienam otru samīļot.
Vēl lūpas mīlot čukstēs,
Vēl mirkli, mirkli tikai klusējot...