Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Par Latvijas Dibeniem
Bij’ togad Jāņunakte pagājusi
Bij’ jāpiebremzē aluskritums mums Un bija jāizdara īstens brīnums Uz kājām tai pat dienā jānostājas mums Ar draugiem devāmies uz Ventas pusi Un tenkojām par tautas garamiesas tīrību Par iztecieniem mani pirmo straumē grūda Ar kājām sajutu es gultnes oļu asumus Es akkurāti devos dziļāk upē. Man pēdas durstīja, nav patīkami tas. Kad biju upei apmēram nu tā pa vidu, Es sajutu zem kājām maigas smiltiņas. Ar neizsakamāko vārdos aplaimību, Līdz nabai stāvot Ventas viducī, Man izrāvās tik apskaidroti vārdi Tiem draugiem trīcošajiem krasta pudurī. Klau, veči, sākumā bij akmeņaina gultne! Un dibens upei tāds, ka grūti skriet! Bet, jo Jūs dziļāk iebridīsiet upē Jo tīrāks dibens būs! Lūk, kā mums domājas un kā mums Jāņos iet! /urmis/
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|