Briedums

autors: bariss [dzejoļi]

Vēl kādus desmit gadus atpakaļ
Es braši kāpu augšup Gaiziņā,
Kur vērās Vidzeme kā brīnums zaļš
Ar upju zilo tīmekli tur tālumā...

Nu gaidu ormani, kurš nebrauc vēl,
Lai nokļūtu tais pašos augstumos.
Un skaistums jau tas pats, man tikai žēl,
Ka pazudusi lidojuma sajūta.

Bet toties detaļas nu labāk redzu es,
Un baudu visā izmeklētā, krāšņumā.
Tad galu galā iznāk tā - šī pasaule
Ir ievedusi mani dzīves briedumā...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Virgin	2009-09-02 02:11
Nekā!!!!Tu nebrauc kopā ar īsto:))
klusaisMiileetaajs	2009-09-02 07:12
Sešus gadus atpakaļ biju pat Gaiziņa tornī uzrāpies, bet nekādus zilo upju tīmekļus tālumā neredzēju. Nemuldi, nobriedušais baris! :))
hefny	2009-09-02 10:04
Hm-vai briedums liedz baudīt skaisto-lidojums sajūtu! Man ir tā!Un neesmu tīnis un esmu priecīga, ka man nav 25!
sekspiirs_5	2009-09-02 11:49
es arii neredzeeju
bariss	2009-09-02 12:33
Laikam būšu Munameģī rāpies:DDD
Naktsvijole_es	2009-09-02 13:38
bariss būs binokli līdzi paņēmis..-gudri darīts-..:))
ZARNU_MAISS	2009-09-02 16:43
Tur jākāpj ar attīrītu ķermeni.
assortina	2009-09-02 20:29
Es arī baudu detaļas, un lidot man nemaz negribas!! :) Smuks dzejs!!
buchinja_es10	2009-09-02 22:34
Kad auglis nobriedis, tas spārnus spēs just vēl brīvajā kritienā... (varbūt ne pa tēmu, bet nu tas man ienāca prātā)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!