Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Par beigām
Saule bija slinka,
kad mēs izgājām ārā, tikpat ātri devāmies atpakaļ un tināmies viens otra ādā tā arī nesasilušā; no ciemiņa kļuvi par gūstekni, jo ziema nāca tik salta; tavā mētelī dzīres svinēja kodes, un puķu kā ledus sēkla uzdīga logos, tavi mati izauga gari un tu teici: - Kur gan es iešu - tāds? tik savāds bija šis stāsts, ka pat nevarējām izdomāt beigas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|