Tavas............

Tavas elpas
Klusā dvaša
Aiznes mani
Debesīs.
Liek pacelties spārnos
Un noskatīties
Uz pasauli
Kā vismazāko niecību,
Ļauj aizmirsties
Un paslēpties
No visām bailēm un nelaimēm,
Kas piemeklēt spēj ik vienu
Aiz šīs istabas robežām.
Cik labi,
Tā kā šodien,
Gulēt tev blakus
Un justies
Vieglai kā spalviņai,
Kas lido
Maigā vēja ieaijāta.
Es tevi nekad neaizmirsīšu,
Jo tu biji pirmais,
Pirmais, kas aiznesa mani,
Aiznesa ārpus šīs istabas robežām.
Mīlu, kaut arī tikai savās iedomās,
Un šīs iedomas aiznes mani pie tevis
Ik nakti, kad kopā varējām būt mēs........