Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Miera balodis.
Zobeni šķinda kaujas laukā;
Virtuves naži triecās sienā; Suņu rejas balsojās pļavā; Miera balodis lēni šūpojās zarā. Vilku gaudas plosīja gaisu, šūpojot zaru straujāk un straujāk, līdz asa bulta ietriecās tajā, un uzsvieda balodi augstu gaisā. Tas apjucis asi vēzēja spārnus un lūkoja izmisis pēc sava zara. Bet zars bij` lūzis un zudusi vieta, tik lauztais koks vēl šūpojās vējā. Balodis apmeta loku ap lūzušo zaru. Tas apmeta vienu, tas apmeta otru. Tad iekliedzās skumīgi un sasita spārnus un pameta zaudēto vietu, bet mieru – to balodis aiznesa sev līdz. [Nešaujiet miera baložus, citādi miera nebūs nekad.]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|