Par to kā vajadzēja būt jau Tagad

…naktstauriņu spārnos slēpjas
Dekādes vecs vakars;
Divas ēnas kopā vienā,
Kājās valsis, sirdī mīla

Pirksti drosmē notrīc aši,
Lūpām Viņas bija veltīts glāsts;
Skūpstu sniedzu viņai braši,
Sākās mūsu Mīlas stāsts

Piecstāveņu ēnās ieskauts,
Gaidu, pirkstos oranža gerbera,
Viņa logā pamāj mīļī

Pēc pastaigas gar jūras malu,
Viņas elpa manas krūtus silda;
Saulriets Vecāķos, kas skatīts,
Tagad smaržo viņas plaukstās

Plaukstās solījums gulstās,
Pirksti mūsu, sajūsmā kautrīgi trīc:
Gredzens pirkstā, acu kaktiņi notrīc –
Prieka asaras nu tūlīt dzimst!

…tās tik skaistas domas,
Par to, kā vajadzēja būt,
Būt jau Tagad…
Bet, tagad nav jau Nāve!
(smaidu beidzot patiesi)
Šis domas par īstenību taps,
Ja vien izdosies nosist mēslu mušas,
Kuras ar negatīvo enerģiju
man apkārt smirdinās